Ceturtdiena, 21 Marts 2019 15:22

Pašvaldības bažīgas par likumu grozījumiem tūrisma nozarē

Paredzētie grozījumi Tūrisma un Konkurences likumos var negatīvi ietekmēt tūrisma nozari kopumā, graujot reģionālo attīstību - šādu viedokli pašvaldības paudušas ZPR Attīstības padomes marta sēdē.

Kā sēdē norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane, izstrādātais grozījumu kopums Tūrisma un Konkurences likumos var liegt pašvaldībām līdzšinējā apjomā attīstīt vietējo tūrisma nozari un tūrisma objektos nodarboties ar ko vairāk par suvenīru un iespieddarbu tirdzniecību. Tūrisma likuma jaunā redakcija paredz, ka tūrisma informācijas centriem un punktiem turpmāk būs aizliegts nodarboties ar saimniecisko darbību, bet Konkurences likuma izmaiņas paredz, ka tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādei vai kapitālsabiedrībai aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus vai radīt priekšrocības.

Valda uzskats, ka pašvaldības ar īstenotajiem investīciju projektiem darbu atņēmusi vietējiem uzņēmējiem: “Publiskais sektors no 2007. gada tūrisma jomā investējis un līdz 2020. gadam plāno kopā investēt aptuveni 240 miljonus eiro, ieskaitot Eiropas Savienības fondu līdzekļus,” tā A.Feldmane. Viņa arī uzsvēra, ka šie līdzekļi tērēti sabiedrības interesēs un investīcijas ļāvušas veicināt tūristu pieplūdumu, kas ļauj augt vietējai uzņēmējdarbībai: “Tūrisms rada pieprasījumu kultūras, brīvā laika, ēdināšanas pasākumiem, kā arī palielina tirdzniecības apgrozījumu. Tāpat, nodrošinot labākus pakalpojumus iebraucējiem, uzlabojas arī vietējo iedzīvotāju sadzīves apstākļi.”

Debatēs pašvaldības vairākkārt uzsvērušas, ka tūrisma jomā investēts, lai veidotu struktūru, kas veicinātu tūrismu un ļautu vietējiem uzņēmējiem attīstīties, nevis tos grautu - tūrisma centri pašvaldībās ir kompleksa struktūra un darbojas kā vidutājs, kas vienlaikus gan organizē pasākumus, gan veido tūrisma piedāvājumu, balstoties uz vietējo uzņēmēju.

“Ja pašvaldība ir aizņēmusi kādu nišu, tad tas visticamāk ir bijis tādēļ, ka tā ilgstoši bijusi tukša,” uzsvēra Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Tam piekrita arī Kokneses mērs Dainis Vingris, norādot, ka pašvaldības nav tik elastīgas savos lēmumos, taču privātas iniciatīvas gadījumā tās atkāpjas no ieceres un nišu atbrīvo.

Tūristam īpašumtiesību formāts nav saistošs - viņam galvenais ir sniegtais pakalpojums un tā kvalitāte. Kā norādīja Ozolnieku novada mērs Dainis Liepiņš, lieks regulējums nāks tikai par ļaunu nozarei: “Var piekrist - pašvaldībai nav jādara gluži tas pats, ko dara pelnīt un nodokļus nomaksāt mēģinošs uzņēmējs. Mūsu uzdevums ir kompleksi attīstīt vidi, jo bez tās tūrists šeit nemaz neatbrauks. Taču jāatceras, ka reti kuram uzņēmējam nebūs intereses uzcelt dabas taku vai atjaunot muižu."

“Akcentējams ir arī maksātspējas jautājums - ja Jelgavas pils piedāvā telpas kāzām par zemāku cenu nekā kāds apkārtnes viesu nams, vai tā ir tirgus kropļošana vai dažādības veicināšana un piedāvājuma sniegšana cilvēkiem ar atšķirīgiem ienākumiem?” uzsvēra LPS padomniece A.Feldmane.

Atsevišķos gadījumos pašvaldība arī nonākusi strupceļā - nereti gadījies tā, ka tiek sakārtots objekts un pašvaldība gatava to nodot uzņēmējam, taču tas jādara pēc noteiktas Ministru Kabineta formulas. “Kad potenciālais investors ierauga nomas maksu, viņš saprot, ka izmaksas ir nesamērīgas. Minētajā situācijā likuma kontekstā pašvaldība ir izvēles priekšā - īpašumu neizmantot vai īstenot tajā saimniecisko darbību,” skaidroja Jelgavas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš. Viņš arī norādīja, ka praksē novērojis kā vāciešus interesē tikai un vienīgi attīstība, nevis tās īstenotājs: “Mēs nespējam pieņemt, ka labs ir katrs padarītais darbs, kas vērsts uz izaugsmi.”

Būtisks ir arī īpašumtiesību aspekts - Latvijā publiskos īpašumus iznomā ar termiņu līdz 30 gadiem, kas investoram nereti šķiet pārlieku īss periods. “Kokneses novadā ir vairāki objekti, tostarp muižas, kuras varētu izmantot tūrisma nozarē, taču esam dzirdējuši uzskatu, ka labāk lai šī ēka sabrūk nekā pašvaldība objektu attīsta un iesaistās konkurencē. Savukārt, piemēram, Lietuvā vairākas muižas nodotas apsaimniekošanā uz 99 gadiem un tiek atjaunotas un attīstītas par privātiem līdzekļiem.”

Turklāt, analizējot paredzētās likumu izmaiņas plašākā mērogā, var nokļūt situācijā, kad pašvaldība nedrīkstēs pat izmitināt skolēnus vai piedāvāt telpas pasākumiem. “Gan pašvaldību muzeji ir uzskatāma par saimniecisko darbību, gan skolēnu nometnes, kuru laikā bērni pārnakšņo skolās. Varbūt jāaizliedz arī tas, jo kāds viesu nams to uzskatīs par konkurenci?” retoriski sprieda Jaunjelgavas novada mērs Guntis Libeks. Viņš arī norādīja, ka pašvaldība šogad bija plānojusi attīstīt tūrisma informācijas centru un tajā piedāvāt vietējo mājražotāju produkciju.

Diskusijās pašvaldības vienojušās vērst Saeimas un Ekonomikas ministrijas uzmanību uz pastāvošajiem draudiem, ko likuma pieņemšana var sniegt. Līdzīgu aicinājumu atkārtoti paust apņēmusies arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Aigars Ieviņš
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists