Piektdiena, 24 Maijs 2019 09:22

Invazīvo sugu problēma Latvijā kļūst aizvien aktuālāka

Tiekoties ar dažādu nozaru ekspertiem, ZPR īstenotā “INVALIS” projekta sanāksmē secināts, ka invazīvās svešzemju sugas (ISS) Latvijā kļūst aizvien aktuālāka problēma, un būtiska nozīme to ierobežošanai būs dažādām sabiedrības informēšanas kampaņām.

 

Atklājot sanāksmi, projekta vadītāja ZPR, Evija Ērkšķe klātesošos iepazīstināja ar “INVALIS” projekta ieviešanas līdzšinējo gaitu un atklātajiem izaicinājumiem. Projekta pirmajā posmā līdz šim analizēta esošā situācija Latvijā ISS pārvaldības jomā, iesaistītas ieinteresētās puses nacionālajās sanāksmēs un notikusi starpreģionālā darba grupa, taču nopietnākais darbs vēl ir priekšā - politikas pasākumu uzlabošanas iespēju noteikšana un politikas pasākumu ietekmes analīze. “Latvijas mērķis “INVALIS” projektā ir par 15% palielināt organizāciju skaitu, kas projektos strādā ar bioloģisko invāziju jautājumiem. Šo mērķi uzskatām par gana izaicinošu, jo esošajā situācijā ar finansējuma un kapacitātes trūkumu Eiropas Savienības (ES) regulā Nr. 1143/2014 noteiktās funkcijas attiecīgās iestādes veic vien iespēju robežās - paralēli esošajiem pienākumiem,” tā ZPR projekta vadītāja. Tāpat E.Ērkšķe sanākušajiem prezentēja divus īstenotus ES līdzfinansētus projektus, kas var kalpot par labās prakses piemēriem, atsevišķas aktivitātes ISS apkarošanā izvēršot arī Latvijā.

Kā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, ISS ir aktuāla problēma arī Latvijā. No šobrīd ES normatīvajos aktos iekļautajām 49 sugām, Latvijā sastopamas 18 - desmit savvaļā un astoņas tirdzniecībā vai privātajās kolekcijās: “Mums zināmākais ir Sosnovska latvānis, taču savvaļā plaši sastopama arī puķu sprigane, jenotsuns un Amerikas signālvēzis.” Vēl piecām sugām ir potenciāls pārskatāmā nākotnē valstī ienākt. Būtiski, ka nereti sabiedrība nemaz neapzinās sugas potenciālo apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, tādēļ par tām netiek ziņots vai tās tiek mērķtiecīgi ievestas no ārzemēm.

“INVALIS” dalībvalstis apzinās, ka ir svarīgi kvalitatīvi pētījumi un monitoringa dati, lai varētu apzināt sugas ekoloģiju un noteikt sugas izplatīšanās tendences, kas savukārt ir nozīmīgs faktors sugas apkarošanas metodes izvēlē un kontrolē. Esošās situācijas analīzei projektā īstenotas vairākas aptaujas, analizējot esošo situāciju. “Raksturīgākās iezīmes ISS pārvaldības politikā ir trūkumi normatīvajos aktos, to aktualizācijas nepietiekamība, finansējuma trūkums un sabiedrības vienaldzība,” skaidroja projekta asistente ZPR, Valentīna Mengote. Aptauju rezultāti liecina, ka sugu ierobežošanai respondenti - dažāda līmeņa iestādes - par labākajiem līdzekļiem atzinuši ne vien komunikācijas veicināšanu, bet arī naudas sodus un nodokļu atvieglojumus. “Tāpat būtiski ir profilaktiski pasākumi un laicīga situācijas apzināšana, kamēr ISS nav pielāgojušās Latvijas apstākļiem,” tā V.Mengote. Projektā paredzēts arī sagatavot labās prakses rokasgrāmatu par ISS pārvaldību un apsaimniekošanu ES dalībvalstīs, taču, kā atklāja projekta asistente, ne mazums veiksmīgu piemēru ir arī Latvijā: “2006. gadā sākta latvāņu ierobežošanas sistēma, kuras rezultātā precīzi uzmērīta invadētā teritorija vairāk nekā 10 800 hektāru platībā un pilnveidoti normatīvie akti. Savukārt pērn nacionālā mērogā norisinājās ISS apkarošanas talkas, kuru laikā vietām pat pilnībā tika iznīcinātas invazīvās sugas.”

Diskutējot par “INVALIS” dalībvalstu pieredzi invazīvo sugu kontrolē un apkarošanā, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektore Evija Andrušķeviča norādīja, ka dažu ISS iznīcināšana nav iespējama vai ir ļoti dārga, tādēļ uzsvars jāliek uz preventīviem pasākumiem, no kuriem viens no nozīmīgākajiem ir sabiedrības izglītošana. “Atsevišķās valstīs lidostās izvietoti stendi, kuros skaidro, ko nedrīkst ievest vai izvest. Citviet tiek rīkotas sanāksmes ar dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp pat laivu īpašniekiem un biškopjiem.” Tāpat E.Andrušķeviča iepazīstināja ar Spānijas pieredzi sarkanausu bruņurupuča apkarošanā - tur tie tiek ķerti ar tīkliem, kā arī tiek apzinātas vietas, kurās šīs sugas perē olas.

Mežos, kas klāj 52% valsts teritorijas, lielākais apsaimniekotājs ir “Latvijas Valsts meži” (LVM). Visaktīvākā cīņa notiek ar latvāņiem - tie tiek iznīcināti mehāniski, ķīmiski un kombinēti, turklāt 2019. gadā paredzēts invadētās teritorijas ierobežot, savlaicīgi vācot auga sēklas. Kā atklāja LVM eksperts Mārtiņš Kalniņš, valstī ir neskaitāmas problēmvietas, kur latvāņu ierobežošana nav tik sekmīga, piemēram, īpašumos, kas robežojas ar privātām teritorijām vai meža meliorācijas sistēmu tuvumā, kur iespējama vien mehāniska ierobežošana. Tāpat mežos novērotas dažādas ISS, kas atsevišķos gadījumos ir plaši izplatītas - Kanādas elodeja, puķu sprigane, sīkziedu sprigane, krokainā roze. “No gadījuma novērojumiem zināms, ka valsts mežos mitinās arī dažādi dzīvnieki. Šīs sugas netiek īpaši monitorētas, taču tām tiek pievērsta uzmanība. Populārākās neraksturīgās un invazīvās sugas ir milzu un Spānijas kailgliemeži, kas novēroti tuvu LVM teritorijām, kā arī daudzveidīgā sēdgliemene, rotans, Amerikas ūdeles un nutrijas,” tā LVM eksperts.

2020. gads ir pasludināts par starptautisko augu veselības gadu. Tā mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par augu veselības nozīmi - pasākumu kopumu, lai pasargātu augus no kaitēkļu, slimību un nezāļu postošās ietekmes, īpaši akcentējot riskus, ko rada klimata pārmaiņas un cilvēku mijiedarbība. Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Astra Garkāje sanāksmē uzsvēra, ka ar dažādām kampaņām paredzēts pievērst uzmanību ISS problēmām: “Lai arī šķiet, ka dažādu sugu ienākšana nav aktuāla, jāatceras, ka augu veselība ir cieši saistīta arī ar pārtikas drošību, kas savukārt ir aktuāla ikvienam no mums.”

ZPR mājaslapas lejupielāžu sadaļā pieejamas visas sanāksmes prezentācijas, kurās iespējams padziļināti iepazīties ar ekspertu apkopotajiem datiem un nozares aktualitātēm.

Projektā “INVALIS” iesaistīti partneri no septiņām valstīm – Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Portugāles un Spānijas. Projektu līdzfinansē Interreg Europe programma 2014.-2020. gadam, un tā kopējais budžets ir 1 384 618 EUR (ERAF finansējums – 1 160 791,70 EUR), savukārt ZPR budžets paredzēts 173 507 EUR, no kuriem programma finansē 147 480,95 EUR. Projektu “INVALIS” īstenos no 2018. gada jūnija līdz 2023. gada maijam.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

www.interregeurope.eu / www.europa.eu

Aigars Ieviņš
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists