Otrdiena, 04 Jūnijs 2019 08:11

Vai un kā brauksim nākamajā desmitgadē

Lai veicinātu iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu, Autotransporta direkcija (ATD) kopā ar Satiksmes ministriju (SM) izstrādājusi sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju periodam no 2021. līdz 2030. gadam.

Lai ar tās saturu iepazīstinātu Zemgales pašvaldību vadītājus un lielāko vietējo kapitālsabiedrību pārstāvjus, Bauskā notika amatpersonu sanāksme, kurā piedalījās Jelgavas pilsētas, Bauskas, Dobeles, Iecavas, Jēkabpils, Krustpils, Neretas, Rundāles, Salas, Vecumnieku un Viesītes novada pašvaldību vadītāji, vai viņu pilnvarotas personas, kā arī vairāku lielāko autopārvadātāju uzņēmumu pārstāvji. Sanāksmi atklāja Zemgales attīstības padomes (ZAP) priekšsēdētājs, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš reģionu pārstāv arī Sabiedriskā transporta padomē. Ar minētā dokumenta būtību klātesošos iepazīstināja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un vairāki speciālisti no viņa komandas.

Jaunā koncepcija paredz, ka jau pārredzamā nākotnē sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls būs dzelzceļš un autobusi pasažierus pievedīs līdz vilcienam, tādējādi papildinot dzelzceļa pārvadājumus. Ja valstī sekmēsies jauno vilcienu sastāva iepirkums, maršrutā Rīga – Jelgava – Rīga, piemēram, reisu skaits diennaktī varētu dubultoties, nodrošinot gan komfortablākus vagonus, gan saīsinot ceļā pavadīto laiku. Savukārt pārvadājumus ar autobusiem veiks vietās, kur vilciens nekursē. Turklāt pārvadītājiem būs jāievēro stingrākas un vienotas prasības gan autobusu parka vidējā vecuma ziņā, gan nodrošinot vizuālu un audio vizuālu informāciju par pieturvietām, bezskaidras naudas norēķinus, videonovērošanu, pienācīgas ventilācijas un apkures iekārtas, bezvadu internetu un citas ērtības. Lai novērstu pašreizējo situāciju, ka vairākos maršrutos autobusu un vilcienu pārvadājumi dublējas, vietām konkurējot savā starpā un vedot pasažierus līdz vienai un tai pašai apdzīvotai vietai, saskaņā ar jauno koncepciju plānots izveidot virkni komerciālo maršrutu, kuros pārvadājumus veiks bez valsts dotācijām. Pagaidām šādus maršrutus plāno galvenokārt Pierīgā – Siguldas, Jūrmalas, Olaines un arī Jelgavas virzienā. Biļetes cenu šajos maršrutos noteiks pārvadātājs, bet pasažieri, kuri saņem braukšanas maksas atvieglojumus, tos saņems arī šajos maršrutos, turklāt visi autobusi būs pielāgoti personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai.

Koncepcijā ir vēl kāds jaunums. Apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks par četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru un valsts dotāciju segums pār izmaksām pārsniedz 85%, reģionos paredzēts ieviest aptuveni 20 tā dēvētos bezmaksas – valsts pilnībā apmaksātus maršrutus, kuru skaits var mainīties. Zemgalē, piemēram, tāds varētu būt maršruts Pilskalne – Sproģi. Kopumā valsts dotētā maršrutu tīkla apjoms būs 65 miljoni kilometru gadā, un tas tiks iedalīts 16 daļās jeb lotēs. Tās veidotas balstoties uz PWC pētījuma rezultātiem, lai maršrutu tīkls nodrošinātu darbavietu, izglītības un medicīnas iestāžu sasniedzamību visā valsts teritorijā, turklāt katrā no minētajām daļām atradīsies vismaz viena lielā pilsēta vai reģionālās nozīmes attīstības centrs. Lai saglabātu konkurenci, vienam pārvadātājam, nodrošinot noteiktās kvalitātes prasības, būs iespēja apkalpošanā iegūt apjomu, kas nav lielāks par 15 miljoniem kilometru gadā. Jau jūnijā plānots izsludināt konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem no 2021. līdz 2030. gadam, bet decembrī notiks līgumu slēgšana uz 10 gadiem. Savukārt 2020. gadā konkursu vinnējušie pārvadātāji varēs veikt sagatavošanos pakalpojumu sniegšanai, lai tos pilnā apmērā uzsāktu ar 2021. gada janvāri.

Juris Kālis
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists