Ceturtdiena, 20 Jūnijs 2019 08:57

E-mobilitāte kļūst par normu

ZPR Enerģētikas darba grupas sanāksmē tiekoties ar dažādu pušu ekspertiem, pārrunāti jautājumi par ZPR Mobilitātes plāna izstrādi, kurā uzsvars tiks likts uz e-mobilitāti un tās sniegtajām priekšrocībām.

Topošais ZPR Mobilitātes plāns paredz meklēt risinājumus, kā uzlabot reģiona iedzīvotāju mobilitāti un kravu piegādes, samazinot transporta ietekmi uz apkārtējo vidi, tādēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta dažādiem ar elektrību darbināmiem transportlīdzekļiem.

Kā sanāksmē atklāja Interreg Europe programmas projekta “e-MOPOLI” eksperts Arnis Bergs, dažādi elektrificēti pārvietošanās līdzekļi pēdējos gados pilsētās ir kļuvuši par aktualitāti. Infrastruktūras attīstības dēļ aizvien lielāku interesi sabiedrība izrāda par automašīnām, kas darbināmas ar elektrību, bet pilsētās aizvien lielāku popularitāti gūst dažādi skrejriteņi, velosipēdi un e-mopēdi ar elektromotoru.

Daudziem joprojām neskaidrs ir elektromobiļu enerģijas patēriņš, tādēļ A.Bergs piedāvāja vienkāršu un visai drošu aprēķinu - ar 20 kWh iespējams nobraukt 100 kilometrus. “Būtiski, ka pie nemainīgas cenas - ap 40 tūkstošiem eiro - elektromobiļu autonomija piecu gadu laikā ir augusi trīs reizes, padarot ar elektrību darbināmu automobiļu iegādi jēgpilnāku un funkcionālāku - nu ar vidējas klases automašīnu pārliecinoši iespējams nobraukt 200-300 kilometrus ar vienu uzlādi,” skaidroja A.Bergs. Būtiski, ka arī pētījumi liecina, ka vairums transportlīdzekļu dienā neveic vairāk par 200 kilometru lielu attālumu.

“Ņemot vērā to, ka vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, aizvien populārāki kļūst dažādi e-mobilitātes risinājumi pilsētvidei. No tiem populārākie un pamanāmākie ir e-skrejriteņi, ko iespējams gan iznomāt, gan iegādāties par salīdzinoši mazu summu,” turpināja projekta pārstāvis. Aptuveni 400 eiro vērts skrejritenis sniegs iespēju ar vienu uzlādi veikt 20 līdz 30 kilometru lielu attālumu, kas būtu pietiekoši pat lielākām pilsētām.

Jāatzīmē, ka e-mobilitātes tendenču attīstīšanās sniegtu arī būtisku ieguvumu valsts ekonomikai - valstī ik gadu degvielas importam tiek tērēti aptuveni 800 miljoni eiro, ko būtu iespējams ietaupīt, attīstot atjaunojamo energoresursu ražošanu un izmantošanu pārvietošanās nolūkiem. Turklāt pilsētas ciklā ar elektrību darbināmas automašīnas ir līdz pat piecreiz efektīvākas salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju.

Tāpat paredzams, ka nākotnē arī pilsētu autobusi varētu kursēt ar elektrības palīdzību - ar Kohēzijas fonda atbalstu tiek ieviests projekts Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē un Ventspilī, savukārt Jelgavā tiek meklēti risinājumi vietēja ražojuma e-autobusu attīstīšanai.

Izstrādes procesā esošais Mobilitātes plāns sastāvēs no vairākām daļām - esošās mobilitātes un kravu pārvadājumu raksturojuma, vajadzību, ietekmes un SVID analīzes, dažādu pieejamo risinājumu piedāvājuma un pasākumu kopuma izvirzīto mobilitātes mērķu sasniegšanai. Kā atklāja projekta eksperts un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošais pētnieks Gints Birzietis, ir būtiski saprast “spēles laukumu” - esošo transporta infrastruktūru un cilvēku paradumus -, jo nav pieļaujams, ka Mobilitātes plāns paredzētu būtisku paradumu mainīšanu vai esošās sistēmas pielāgošanu. “Plāna izstrādē cenšamies atbildēt arī uz jautājumiem, kā piesaistīt finansējumu dažādām idejām, kā saskaņot pasākumus un rīcības un kā mudināt iedzīvotājus izskatīt dažādas, līdz šim mazāk ierastas alternatīvas,” tā G.Birzietis.

Jāatzīmē, ka sanāksmes otrajā daļā klātesošie debatēja par izaicinājumiem un problēmām, kas saistāmas ar videi draudzīgas mobilitātes attīstību tuvāko desmit gadu laikā.

ZPR īstenotais Interreg Europe projekts “Elektromobilitāte kā svarīgs atbalsts ilgtspējīgas mobilitātes un satiksmes vadības politikas instrumentiem” jeb “e-MOPOLI” tiek īstenots sadarbībā ar partneriem no Beļģijas, Grieķijas, Itālijas, Norvēģijas, Rumānijas, Slovēnijas un Somijas. Tā īstenošanas laikā no 2018. gada jūnija līdz 2022. gada novembrim paredzēts veicināt e-mobilitāti reģionos, attīstot gan transporta infrastruktūru, gan stiprinot videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantojumu, tā samazinot CO2 izmešu apjomu. Projekta kopējais finansējums - 1 792 053 EUR (ERAF līdzfinansējums - 1 355 118 EUR), bet ZPR budžets ir 136 610 EUR (ERAF līdzfinansējums - 116 118,50 EUR).

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

www.interregeurope.eu / www.europa.eu

Aigars Ieviņš
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists