Ceturtdiena, 20 Jūnijs 2019 12:29

Investīcijām nodoti 95% no pieejamajiem ES fondu līdzekļiem

No šajā plānošanas periodā valstij pieejamajiem 4,4 miljardiem eiro investēšanai dažādos Eiropas Savienības (ES) fondu projektos ir nodota jau lielākā finansējuma daļa - tā Vecumniekos notikušajā ZPR Attīstības padomes sēdē pašvaldības informējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

CFLA Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Liene Rulle pašvaldību vadītājiem norādīja, ka līdz šim plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Zemgalē noslēgti 157 līgumi par dažādu veidu projektiem pašvaldībās, institūcijās un uzņēmumos. “Aktīvākais līgumu slēgšanas periods bija vērojams no 2016. līdz 2018. gadam, un populārākās investīciju jomas bijušas infrastruktūras un vides un energoefektivitātes projekti ar attiecīgi 143,9 un 37,3 miljonu eiro lielām investīcijām,” atklāja L.Rulle. Viņa arī akcentēja, ka reģionā ir neskaitāmi lieliski piemēri dažādās jomās, kuri ļauj iedzīvotājiem ikdienā baudīt ES atbalsta rezultātus - piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē tiek renovētas studentu dienesta viesnīcas, Dobeles novadā uzņēmējdarbības veicināšanai atjaunoti esošie un izbūvēti jauni ceļi, bet Rundāles novadā rekonstruēts Viesturu kultūras centrs u.c.

Aktīvas diskusijas raisījās par šobrīd aktuālajiem notikumiem ar pašvaldību aizņēmumu limita sasniegšanu Valsts kasē, kas tiešā veidā skar arī ES fondu projektus. CFLA pārstāve pieļāva, ka limitēto aizņemšanās iespēju dēļ atsevišķas aktivitātes projektos varētu netikt īstenotas, tāpat varētu tikt pagarināti projektu īstenošanas termiņi vai arī daļa apstiprināto projektu varētu netikt realizēti.

Savukārt CFLA Zemgales reģiona nodaļas vadītājas vietniece Sintija Zīverte klātesošos iepazīstināja ar būtiskākajām neatbilstībām, kas atklātas regulārajās un ārpuskārtas pārbaudēs. “Visbiežākās kļūdas novērotas iepirkumu procedūrās. Tipiskākie klupšanas akmeņi ir nepamatotas kvalifikācijas prasības, atkāpes no sākotnējām prasībām piedāvājumu vērtēšanā un nepamatoti vai iepriekš neparedzēti grozījumi noslēgtos līgumos,” tā S. Zīverte.

Būtiski ir nepieļaut arī interešu konfliktu. Kā atklāja nodaļas vadītājas vietniece, reizēm tiek piemirsts, ka neviens iepirkumā iesaistītais, ne tikai iepirkumu komisija, bet arī iepirkumu dokumentācijas sagatavotāji un eksperti, nevar būt saistīti ar piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu veicēju vismaz pēdējos divus gadus. “Līdzīgi nosacījumi attiecas arī uz būvuzraudzību - tā jānodrošina no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgam ekspertam un par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam,” uzsvēra S.Zīverte, norādot, ka šādu noteikumu neievērošana var draudēt ar būtisku finanšu korekciju un līdzekļu neattiecināšanu.

Ieskicējot nākamo periodu, L.Rulle uzsvēra, ka valsts jau sākusi darbu pie 2021. līdz 2027. gada perioda ES finanšu plānošanas, tādēļ cerams, ka pārtraukumi projektu ieviešanā nebūs ilgstoši. “Lai arī paredzam līdzvērtīgu pieejamā finansējuma apjomu, būtiski, ka valsts ir attīstījusies un nākamajā periodā plānots samazināt ES līdzfinansējuma apjomu. Ja līdz šim tas bija līdz 85%, tad no 2021. gada maksimālais līdzfinansējuma apjoms varētu būt 70% no projekta izmaksām,” norādīja CFLA Zemgales nodaļas vadītāja.

Jāatzīmē, ka padomes sēdē tāpat pieņemti dažādi reģionam nozīmīgi lēmumi. Vecumniekos apstiprināta Zemgales reģionālā ainavas un zaļās infrastruktūras plāna 1. redakcija, kas jau nodota sabiedriskajai apspriešanai un pieejama iestādes mājaslapā. Pieņemts arī lēmums atbalstīt vietējo mājražotāju un lauksaimnieku dalību pasākumā “Zemgales novadu dienas Rīgas Centrāltirgū”, kas varētu norisināties augustā. Tāpat akceptēta dalība trīs projektos tūrisma un izglītības jomās.

Aigars Ieviņš
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists