Otrdiena, 01 Oktobris 2019 08:52

Amatniecības centrā “Māzers” īsteno projektu “Krustpils novada segas”

Lai saglabātu sadzīves tekstiliju darināšanas prasmes, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, Vīpes amatniecības centrā “Māzers” 2019. gadā uzsākta projekta “Krustpils novada segas” ieviešana.

Veiksmīgi turpinās jau iepriekš Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Valsts mežu atbalstītās Zemgales kultūras programmas finansētajos projektos izvirzīto mērķu sasniegšana – tiek apzinātas un izpētītas Krustpils novada tekstiliju bagātības un tālāk nodotas to darināšanas prasmes mūsdienu amatniekiem. Minētā projekta ieviešanas laikā amatniecības centra dalībnieki pētīja Krustpils novadam raksturīgos segu rakstus, krāsu salikumus un aušanas materiālu veidus. Tādējādi arī mūsdienās radīti rokdarbi saglabā apkārtnei raksturīgas iezīmes un projektā radītās segas pilnīgi noteikti iekļausies tradicionālās kultūras mantojumā.

Sarežģītākais mācību process segu aušanā ir rakstu veidošana, materiālu aprēķināšana un velku uzmešana stellēs. Katrs projekta dalībnieks pirms aušanas veido tehnisko zīmējumu, kurā atzīmē nītījumu, paminu sējumu un minumu. Krustpils novada segām raksturīgi audu ripsa sējumi, atvasinātie trinīši un audu rakstotie audumi. Katrs projekta dalībnieks rakstu izvēlas pēc savas patikas un amatniecības prasmju līmeņa.

Segu darināšana prasa zināmu pieredzi aušanā. Tieši sarežģītie tehniskie priekšdarbi un laikietilpīgais process šo tradīciju ir padarījis mazāk iecienītu Latvijas audēju vidū. Kā atzīst etnogrāfs Uģis Niedre, viens no 2018. gadā izdotās grāmatas “Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei” autoriem, “atdot segām pienācīgu godu varētu būt grūtāk nekā ar tautastērpu un rakstainajiem cimdiem, jo kā gan tās parādīt citiem?” Tomēr pamazām dažādās Latvijas vietās šī tradīcija atdzimst – skalu deķu aušana Baltkrievijas pierobežā, šatiera segu darināšana Ziemeļvidzemē, Latgales rožu deķi vai Kurzemes ķēžu segas un Zemgales zvaigžņu segas. Un tagad šo tradicionālo tekstiliju darināšanas prasmi iespējams apgūt arī Krustpils pusē.

Šodien rakstainās segas lielākoties izmanto kā dīvānu pārklājus, dažviet kā sienas dekoru. Taču visspilgtāk visā Latvijā deķu izmantošanas tradīcija saglabājusies bērēs – joprojām cilvēkiem ir svarīgi savu tuvinieku zārku pārklāt ar siltu, rakstainu segu. Šī latviešiem tik būtiskā tradīcija vienlaikus arī pagaisina daudzus vērtīgus tekstiliju piemērus, kas ļautu etnogrāfiem un audējiem dziļāk izpētīt tradīciju.

Projekta “Krustpils novada segas” ietvaros dalībnieki darina kopdarbu “Sega nākotnei”, kas kā spilgta liecība par radošo procesu tiks saglabāta amatniecības centra krājumā. Tāpat kā šobrīd paralēli esošā projekta ,,Zemgales keramiķu ieguldījums Latvijas keramikā” noslēgumā, arī šis projekts noslēgsies ar darbu izstādi. Aicinām Krustpils novada un apkārtējo novadu iedzīvotājus piedalīties izstādes veidošanā, sniedzot ziņas par segu audējiem! Tāpat izstādē līdzās mūsdienu amatnieku darinājumiem labprāt eksponēsim arī Krustpils apkārtnē mantotās vēsturiskās segas.