Piektdiena, 08 Novembris 2019 08:05

Zemgalieši mācās sadarboties ar uzņēmējiem no Pleskavas apgabala Krievijā

 Zemgales Plānošanas reģions (ZPR), kas ir vadošais partneris Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta 2014.-2020. gadam atbalstītā projekta LV-RU-020 “Pleskavas un Zemgales uzņēmējdarbības vides attīstība un veicināšana caur pārrobežu sadarbību” (SMEPRO) ieviešanā, Jelgavā bija noorganizējis pirmās mācības valsts un pašvaldību dažādu atbalsta institūciju pārstāvjiem, kuri ikdienā sniedz virkni pakalpojumu vietējiem komersantiem.

LAT RUS programmas logo

Mācību mērķis bija nostiprināt un papildināt zināšanas gan par vietējo pakalpojumu sniedzēju sadarbību un resursiem, galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu vajadzību nodrošināšanā, gan par eksportspējas palielināšanas potenciālu kaimiņvalsts Krievijas tuvējā Pleskavas apgabala virzienā. Lai arī Zemgales Plānošanas reģionam pirmo reizi ļauts piedalīties minētās Eiropas Savienības programmas atbalsta izmantošanā, jo tieša robeža ar Krievijas Federāciju tam nav, Zemgales uzņēmējiem iespējamā sadarbība ar Pleskavas apgabalu ir visai perspektīva, kaut vai tāpēc vien, ka, piemēram, Jelgavu un Pleskavu šķir vien nieka 324 kilometri, bet Jēkabpili vēl mazāks – 265 kilometru liels attālums. Turklāt Latvijas – Krievijas robeža ir daļa no Eiropas Savienības ārējās robežas, un Krievijas plašais tirgus slēpj milzīgas preču eksporta iespējas, ko jāprot izmantot.

Tāpēc mācību laikā lielu interesi raisīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Krievijā vadītājas Ivetas Strupkājas stāstījums par ekonomiskās sadarbības attīstības tendencēm abu valstu starpā, importa un eksporta bilanci, par uzņēmējdarbības formām un vidi kaimiņvalstī, kā ari par paradumiem partneru savstarpējā komunikācijā. No lektores stāstītā izriet, ka arī Zemgales uzņēmējiem auglīga sadarbība ar Pleskavas apgabalu var izvērsies atsevišķu pārtikas preču ražošanas, transporta, loģistikas, dizaina, tūrisma, tostarp medicīnas tūrisma, izglītības un vēl citās jomās, jo arī Krievijas pusē patērētāji meklē inovatīvus, kvalitatīvus un dabiskus, laba dizaina produktus, bet Latvijas ražotājus uzlūko kā uzticamus partnerus.

Savukārt finanšu institūcijas ALTUM, kuras darbība ir nedaudz līdzīga minētā projekta partnera Pleskavas apgabala Uzņēmējdarbības atbalsta un garantiju fonda darbībai, pārstāvji Mārīte Lazdiņa un Aivis Dembovskis runāja par to, kādu atbalstu uzņēmēji var saņemt biznesa uzsākšanai, par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem biznesa attīstībai un sadarbībā ar komercbankām, par eksporta kredīta garantijām un citiem aktuāliem piedāvājumiem. Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš savā prezentācijā raksturoja loģistikas galvenos veidus, transporta vienības, iepakojumus, skaidroja preču marķēšanas, taksācijas svara noteikšanas, muitošanas, preču deklarēšanas, preču izcelsmes un koda noteikšanas principus.

Šīs un vēl citas mācību laikā gūtās zināšanas, pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem, lauku konsultantiem un uzņēmējdarbības atbalsta centru darbiniekiem lieti noderēs turpmākajā darbā ar klientiem, sevišķi ar tiem, kuri savā biznesā orientējas uz sadarbību ar partneriem Krievijas Federācijā. Līdzīgas mācības Jelgavā notiks arī 14. novembrī, kad kompetentas amatpersonas skaidros vīzu saņemšanas kārtību ārzemju pilsoņiem braucieniem uz Latviju, runās par robežšķērsošanas noteikumiem, par dažādu dokumentu noformēšanu.

Minētā projekta mērķis ir kā Zemgalē, tā Pleskavas apgabalā meklēt un atrast tādus mazos un vidējos uzņēmumus, kas ieinteresēti savstarpēji sadarboties, apmainīties ar pieredzi, papildināt zināšanas un vairot eksportspēju, pārzinot un ievērojot abās kaimiņvalstīs pastāvošo likumdošanu un normatīvās prasības.

Projekta ieviešana ilgs divus gadus un tā kopējais finansējums ir 249 996,04 eiro, tostarp Eiropas Savienības finansējums 90% apmērā ir 224 996,44 eiro.

Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Zemgales Plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

 

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis
ZPR Sabiedrisko attiecību speciālists