Ceturtdiena, 12 Marts 2020 07:28

Zemgales apceļotājiem daudz jaunu piedāvājumu

Par pavasara agro atnākšanu Zemgalē vēstī gājputnu atgriešanās upju palienēs, pirmo vizbuļu zilie akcenti stāvāko krastu nogāzēs, laivotāju parādīšanās līkumotajās straujtecēs un pārgājienu cienītāju naskā soļošana īpaši marķētajās dabas takās. Pirmo ceļotāju un dabas vērotāju aktīvo rosību Zemgales līdzenuma šķietami vienmuļajā, bet īstenībā ļoti daudzveidīgajā un savdabīgajā ainavā, var uzlūkot par tādu kā iesildīšanos turpmākajai tūrisma sezonai, kas šogad solās būt ievērojami garāka un ar aizraujošiem notikumiem bagātāka, jo piedāvājumu grozs ar katru gadu kļūst aizvien piepildītāks.

Galvenokārt uz vietējiem un kaimiņvalsts Lietuvas ceļotājiem vērsts ir tikai otro sezonu sasniegušais starptautiskais kultūrtūrisma maršruts “Baltu ceļš” ar vairāk nekā 110 objektiem, kas ietver tā dēvēto Kuršu, Sēļu un Zemgaļu loku Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļlietuvā. Minētais maršruts ļauj iepazīt vēstures avotos bāzētas senās kulta vietas, pilskalnus, vietējo muzeju pastāvīgās ekspozīcijas, amatniecības centrus, kā arī materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma glabātājus – lieliskus un viesmīlīgus cilvēkus. Sēlijā, Zemgalē un Ziemeļlietuvā pavisam jauni ir trīs tematiski, arī starptautiski tūrisma maršruti ar vienojošu nosaukumu “Aizraujošs ceļojums piļu un muižu parkos četros gadalaikos”, kas kā Latvijas tā Lietuvas pusē aptver vairāk nekā pussimts ievērības vērtus tūrisma objektus – pilis, muižas un to vēsturiskos parkus. Maršruti pielāgoti atšķirīgām mērķa grupām – ģimenēm ar bērniem, senioriem, ārpussezonas un aktīvā tūrisma cienītājiem, piedāvājot interaktīvas Drauga kartes izmantošanu, kas nodrošina atlaides dažādiem pakalpojumiem.

Par labām kaimiņattiecībām tūrisma jomā liecina jaunā Tērvetes un Žagares pierobežas teritorijām izstrādātā digitālā tūrisma objektu un pakalpojumu karte. Reizē ar to aktīvie velobraucēji Tērvetē ir aicināti apmeklēt Baltijā lielāko velosipēdistu piedzīvojumu taku, kas meža vidē izbūvēta teju trīs kilometru garumā ar 10 izglītojošiem stendiem, kas atspoguļo vērtīgu informāciju par meža dzīvi, tā kopšanu un attīstību. Savukārt Žagares Reģionālajā parkā izbūvēts vietējā tīreļa takas pagarinājums, veidojot Lietuvā garāko apļveida pastaigu taku vairāk nekā sešu kilometru garumā. Turpinot jau agrāk aizsākto tradīciju, arī šogad astoņas pierobežas pašvaldības – Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku Latvijas pusē un Biržu, Jonišķu, Pakrojas un Pasvales Lietuvas pusē – parakstījušas sadarbības līgumu par kopīgas akcijas “Iepazīsti kaimiņus Zemgalē” rīkošanu, kas ilgs no 1. maija līdz 31. augustam. Aktīvākie akcijas dalībnieki, kuri no piedāvātajiem 24 tūrisma objektiem būs apmeklējuši vismaz 16 no tiem, izpildot maršruta brošūrā ietvertos nosacījumus, varēs pretendēt uz kādu no 18 balvām, tostarp velosipēdu un elektrisko skrejriteni.

Jaunas ekskursiju programmas “Mūki Kokneses pilī” un “Tirgoņi Kokneses pilī”, kā arī orientēšanās spēles pieaugušajiem un skolas bērniem – pilsdrupu apmeklētājiem un vēstures interesentiem - radītas Koknesē. Dalībnieki varēs iejusties viduslaiku personāžos, iepazīt sadzīvi un paradumus senajā Kokneses pilī, baudīt Daugavas un Pērses krastu ainavu, izstaigāt vēsturiskā parka plašo teritoriju. Starp citu, jau tagad, negaidot siltāku laiku un Sama modināšanas svētkus, Kokneses parkā iedarbināta ūdens padeve pērn atklātajam Pērses ūdenskrituma atveidam.

Tā kā Zemgali mēdz dēvēt par izcilu dārzu zemi Latvijā, arī šosezon ceļotāji pavisam droši var plānot tradicionālā naivās mūzikas mini festivāla “Āboļdārzs” Bārbeles pagastā, Tulpju, Ķiršu, Ceriņu un Rožu ziedēšanas svētku apmeklējumu Kroņaucē, Dobelē un Pilsrundālē. Vasaras pilnbriedā Platones pagastā ar vērienu izskanēs Smiltsērkšķu dārza svētki ar ekskursijām, lekcijām, degustācijām un meistarklasēm jaunajā smiltsērkšķu namiņā. Vēl aprīļa trešajā dekādē Jelgavā iecerētas Zemgales uzņēmēju dienas, maijā, Rundāles novadā – Mežotnes Pilskalna svētki, Tērvetes novadā - Vislatvijas Traktoru un Meža dienas. Kultūras dzīves notikumu epicentrā, 5.un 6. jūnijā būs Zemgales kultūrvēsturiskā novada deju svētki “Dievs.Daba.Darbs.”, kas Zemgales Olimpiskā centra stadionā Jelgavā pulcēs vairāk nekā 1 500 dejotājus no turpat 100 kolektīviem, lai lielkoncertā izdejotu 28 novadam raksturīgas dejas, paustu aizraujošu stāstu par cilvēka pieaugšanu, radīšanu un dzimtās zemes mīlestību.

 

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis
Zemgales Plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciālists